Latvijas hokeja izlases treneris Teds Nolans pirms sava pirmā treniņa pie sarkanbaltsarkankarogotajiem, vaļsirdīgi atzina – sak, zināju, ka spēlētāju būs maz, bet – ka tik maz, prātā nenāca. Tā nav pēdējā atklāsme, ko viņš piedzīvos šajā pavasarī.

Maz pamazām Nolans sāk saprast, kur ir nokļuvis. Tā notiek, ja līgumu paraksta „daudz nedomājot” (citāts). Var jau tagad pasmieties par kanādieša atklāsmēm, taču atcerēsimies, ka viņš pats šo ceļu izvēlējās – pašam vajadzēs tagad ar to sadzīvot. Vienošanās ātrumu droši vien noteica arī Kirova runas dāvanas, kas reizēs, kad viņam ļoti vajag, iet pāri malām kā nepieskatīta putriņa uz plīts. Bet – Kirovam vasarā vajadzēja un savu viņš dabūja. Tagad LHF prezidents ir viens no četriem tankistiem – proti, sēž tankā – bet jaunais darbinieks Nolans strādā par vienīgo suni pie izlases. Zinot kāda ir kārtība un domāšanas veids, jau tagad var citēt Lipmana nepateiktās domas:
- A’ ko – vai tad es viņu ar varu piespiedu, pats gribēja, pats piekrita...
Nolans piekrita, jo esot jutis izaicinājumu, bet vēl viņš noteikti juta arī Kirova solījuma svaru. Kā savādāk viens normāli domājošs cilvēks, svētdien sazvanīts un uzrunāts, jau otrdien parakstītu līgumu ar Latvijas hokeja federāciju? Treneris pa telefonu... Tas esot bijis arī viņam pašam dīvaini, bet – ko neizdarīsi, ja Kirovs uz ceļiem nometies? Neesam naivi – arī indiāņi strādā par naudu. Vienīgi, šobrīd ir skaidrs, ka Nolans patiesībā izturējies pret Lipmana piedāvājumu diezgan vieglprātīgi, kas tagad ir viņa paša pletne.
Tagad par atklāsmēm, kuras Teds Nolans, esot kopā ar Latvijas izlasi, šajā pavasarī vēl uzzinās.

1. Pēc KHL sezonas viņš atklās, ka visi tomēr no Rīgas „Dinamo” nevarēs palīdzēt izlasei. Pirmkārt, tas būs saistīts ar savainojumiem, otrkārt – ar jaunajiem līgumiem, kurus vadošie spēlētāji vēl nebūs parakstījuši. Iedzīvoties savainojumos neviens nevēlas, turklāt – iespēja klubā (un runa nav tikai par „Dinamo”) saņemt savu lielāko karjeras līgumu, piespiedīs hokejistus būt ļoti racionāliem.

2. Pasaules čempionātā viņš uzzinās, ka Latvijas izlase var uzvarēt, piemēram, čehus vai zviedrus, bet jau pēc divām dienām mierīgi zaudēt dāņiem, itāļiem... Nolans tā arī nesapratīs, kāpēc mēs pret nomināli stiprajiem spējam savākties, bet – pret sava līmeņa komandām nodrebam. Te gan jāatzīst – mēs paši arī bieži vien to nesaprotam.

3. Pilnīgi droši viņš var rēķināties ar savu palīgu atturību – runa būs par reizēm, kad treneru korpuss satiksies ar Lipmanu un spriedīs par dažādiem organizatoriskiem jautājumiem. Nav šaubu, ka ne Artis, ne Viktors neleks uz Kirova ecēšām, atdodot šo godu galvenajam... Jo palīgi pie Kirova galda ir bijuši un saprot, kurš šeit galvenais pavārs.

4. Viena no morāles kategorijām, ko ikkatrā intervijā pasvītro Latvijas izlases galvenais treneris – vecāki cilvēki ir jāciena, viņos jāieklausās, viņu padomi jāņem vērā. Tā ir laba lieta. Vienīgi, savā jaunajā amatā viņš tikai pēc kāda laika sapratīs, ka Kirovs Lipmans tomēr pieder citai ciltij, kas šādu indiāņu vecajo kultu bez problēmām izmanto... Turklāt, izmanto ar sev vien piestāvošo nekaunību un iedzimto šarmu.

5. Nolans pie Latvijas izlases nenokļuva gūstekņu apmaiņas ceļā – viņam apsolīja labu naudu. To viņš arī pelnījis, jo CV ir solīds un atbilstošs. Cita lieta, ka Kirovs būtībā ir ražošanas vides cilvēks. Tātad – ja viņš ir iedevis trenerim naudu, kas ir lielāka par savulaik Znarokam doto (ja būtu mazāka, Lipmans to sen būtu pateicis), tad pēc savas loģikas prasīs arī labāku rezultātu. Uzreiz, jau šajā pavasarī!

6. Interesants būs prēmiju jautājums, ko LHF prezidents savas valdīšanas laikā pats ar savām mazajām rociņām ir padarījis par izlases bubuli. Kādam komandas vārdā būs Kirovam jāpavaicā – cik mēs dabūsim, ja, piemēram, paliksim A grupā? Šajā visā noteikti netiks iejaukts Teds Nolans, jo kā teiktu Lipmans – es viņam tāpat daudz maksāju! Bet Nolans pilnīgi noteikti redzēs, ka kaut kas šajā sakarā pirms pasaules čempionāta notiek, sajūtoties diezgan neērti... Skaidrs, ka komandas prasības viņam neviens netulkos, bet emocijas tas kā allaž uzjundīs un treneris sapratīs, ka viņš... neko nav sapratis.

7. Nolans pēc mēneša apskaudīs Peku Rautakalio, jo soms savu pieticīgo gribēšanu no izlases bāzes komandas būs izspiedis. Tagad Teds atklās, ka divas reizes pavasarī neviena latviešu hokejista plinte nešauj... To nosaka cilvēka fizisko resursu slieksnis, kas mūsējiem ir tik liels, cik ir.

8. Ideja par Ivanāna iesaistīšanu izlasē ir viena no tām vēlmēm, ko laumiņa, Kirova izskatā, Nolanam piepildīs. Raitis nekad nav atteicis valstsvienībai. Cits stāsts būs par viņa devumu vai pielietojumu. Kauties viņam nevajag. Stāvēt vārtu priekšā, kad izspēlējam skaitlisko vairākumu – tas der, vienīgi, atliek tāds sīkums kā nopelnīt vairākumu... Znaroks ar Vītoliņu savulaik mēģināja Ivanānu iespēlēt – nekas tur jēdzīgs nesanāca. Nolanam var izdoties – nebūsim šajā ziņā pesimisti. Vienīgi, Raitis kā normāls profesionālis prasīs sevi apdrošināt, bet tad Teds uzzinās, ko par to visu domā Kirovs. Starp citu, apdrošināšana arī citu hokejistu sakarā atklās Nolanam vēl vienu nezināmo Latvijas hokeja izlases šķautni.

9. Nolans pie pusdienu kotletes uzzināja, ka Ozoliņš tomēr ir atvadījies no spēlēšanas izlasē pirms sešiem gadiem. Tagad viņš mēģina saprast, kāpēc Vasiļjevs nevar palīdzēt Latvijai, ja reiz pērn palīdzēja. Var nojaust, ka tā īsti līdz galam viņam neviens šajā valstī nav izskaidrojis Herberta dubultās pilsonības specifiku. Treneris šajā ziņā reāli mokās ar informācijas trūkumu...

10. Izlases pirmajā treniņā piedalījās viens vārtsargs, septiņi laukuma spēlētāji un trīs treneri. Visai drīz Nolans uzzinās, ka vēl vienam – proti, vārtsargu trenerim – pie komandas nav vieta. Jo kā teiktu Kirovs – mums jau tā tagad treneru ir vairāk kā spēlētāju... Medusmēnesis ir beidzies, tagad Teds izbaudīs laulības dzīves vienkāršotās ainiņas.

Ja kāda no augstāk minētajām desmit lietām nepiepildīsies, būs tikai labāk. Pagaidām gan viss rit pēc plāna, kā pieradis LHF prezidents. Viņš vada šo lietu un gan jau aizvedīs mūs visus, kur vajadzēs...