В Пиньки идет последняя минута матча чемпионата МХЛ «Рига» — «Капитан», счет на табло ничейный — 3:3, шайба в нашей зоне, остается секунд 30... Наставник рижан Леонид Тамбиев весь от напряжения красный, что-то кричит своим ребятам. Наверное, в Юрмале его слышно. А потом вдруг тихо ругается. Гости забросили шайбу и вырвали победу — 4:3. Занавес!

Такой вот «подарок» преподнесли хоккеисты в тот день своему тренеру, который получил новое назначение. Как Телеграф уже сообщал, на заседании правления ЛХФ кандидатура Тамбиева была утверждена на должность главного тренера юниорской сборной Латвии.

Сам же матч с подмосковным «Капитаном» из Ступино — одной из самых слабых команд лиги, получился отвратительным. Уступая после второго периода 1:2, в третьем наши хоккеисты на глазах у старшего тренера национальной сборной Теда Нолана, смогли дважды пробить Игоря Якубовского (голы на счету Роберта Липсбергса и Мартиньша Яковлева, а в первом периоде счет открыл все тот же Роберт Липсбергс) и выйти вперед — 3:2. Казалось бы — вот он момент истины, доиграй этот матч нормально, и победа, столь важная в борьбе за выход в плей-офф, у нашей команды будет в кармане. Но нет же! Трудно сказать, что случилось потом, но вместо того, чтобы сохранить свое преимущество, рижане позволили сопернику не только сравнять результат, но и добиться победы. На 55-й минуте Кристера Гудлевскиса переиграл Николай Складниченко, а за 31 секунду до финальной сирены — Максим Максимильянц.

Отдали такую игру, так провалили концовку... После окончания встречи новоиспеченный наставник сборной U-18 Леонид Тамбиев был зол и беспощаден в оценках происшедшего.

«Сегодня играла одна команда — «Капитан». У нас были неплохие фрагменты, но какие-то пятиминутки, не больше. А потом снова ошибки в обороне — одна, вторая, третья... — начал разбирать игру наставник рижан Леонид Тамбиев. — Смешно все это и грустно. Какая национальная сборная, что они там будут делать?».

— У «Капитана», занимающего последнее место в дивизионе «Центр» и имеющего на 14 очков меньше, нежели у «Риги», совсем недавно вы смогли выиграть в Ступино по буллитам.
— Если честно, тогда нам повезло. «Капитан» два периода играл лучше.

— Леонид, давай все-таки коснемся темы юниорской сборной. Для тебя такое назначение стало неожиданным, ты был готов к нему?
— Внутренне я давно готов.

— Ты долго думал над этим предложением?
— В принципе — нет. Очень благодарен руководству рижского «Динамо», которое в этом вопросе меня полностью поддержало. Важно и то, что федерация не стала ставить передо мной каких-то своих условий. Например, в плане подбора помощников у меня карт-бланш, полная свобода.

— Для тебя это вызов? Хотя в свое время ты работал в юиорской сборной с Леонидом Бересневым.
— Там было совсем другое. Cейчас у меня начинается новый виток карьеры, очень ответственный. Но я прекрасно понимаю, на что согласился. Чемпионат мира в Чехии — это скоротечный турнир, и нам предстоит еще очень много сделать. Сейчас даже не представляю, за что браться, что исправлять.

— Главная забота... Что самое проблемное?
— Налицо нехватка игроков обороны, которые бы соответствовали уровню группы А. Сейчас для меня главное — подобрать правильных людей, которые будут играть на чемпионате мира, а не отбывать номер. Будут играть на команду и результат.

— Из твоей «Риги» в сборной U-18 будет четыре человека.
— Да, все те, кто 1994 года рождения. Это Эрик Шевченко, Роберт Липсбергс, Никита Евпалов и Николай Елисеев.

— Костяк юниорской сборной составят игроки «Риги-95» Вячеслава Назарова?
— Кандидатами из этой команды будут призваны 6 человек — четыре защитника и два нападающих, человек шесть приглашу из Лиепаи, человек 5 — из европейских клубов, включая двух вратарей.

— В нашей группе — 5 команд, всего — 10. Какая задача будет стоять перед нашей сборной на чемпионате мира?
— Пока официально ее мне не ставили. Сам я думаю, что задача-минимум — это сохранение прописки в высшем дивизионе, максимум — выход в следующий раунд.

— В заключениt наступлю еще раз на больную мозоль. «Рига» продолжает вести борьбу за 4-е место, за попадание в плей-офф. Шансы остаются?
— С такой игрой шансов у нас не будет. С таким настроем и самоотдачей — нет шансов. Если игроки пересмотрят свое отношение к делу, сделают выводы — тогда да, тогда поборемся. С такой игрой мы даже «Капитан» не можем обыграть. Это у нас одна из худших игр в сезоне. Серая масса, а не команда. В топ-50 бомбардиров МХЛ — ни одного игрока «Риги».

— В прошлом сезоне картина была другая.
— В том-то и дело. Сейчас — другой состав, другая команда. Что у ребят в голове — не понимаю. Надо исправлять ситуацию.

Кстати, хорошо еще, в тот же день проиграл и бобруйский «Динамо-Шинник». Вот почему «Рига» в Северо-Западном дивизионе сохранила за собой четвертую строчку, в 48 играх набрав 65 очков. У белорусского клуба — на два меньше, 60 — у «Серебряных Львов» из Санкт-Петербурга. Завтра, 3 февраля, наша команда на льду арены Inbox.lv принимает ХК МВД (начало — в 19.30).

HK Rīga aizsargam Artūram Salijam sezona, neskatoties uz sezonas sākumā gūto traumu, iekrājusies vērtīga. HK Rīga nebija vienīgais darba lauks: nācās palīdzēt Latvijas junioru izlasei saglabāt vietu U-20 pasaules čempionātā elitē un pat bija izdevība februārī uzspēlēt Latvijas "lielās" izlases sastāvā turnīrā Norvēģijā. sezona gan noslēgusies ar pretsāpju līdzekļiem un ķirurga skalpeli...

TUVPLĀNĀ: Artūrs Salija

- dzimis 1992. gada 15. maijā
- ampluā: aizsargs
- "figūra": 180 cm; 85 kg
- 2011./2012. g. sezonā HK Rīga komanda MHL čempionātā
- iepriekšējās sezonas: HK Rīga komanda MHL čempionātā; SK Rīga komandas; Maskavas Rus
- Latvijas izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs Euro Ice Hockey Challenge turnīrā Norvēģijā 2012. gada februārī
- Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2011./2012. g. U-20 PČ elitē un 2010./2011. g. U-20 PČ 1. divīzijā
- Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2009./2010. g. U-18 PČ elitē
- pirmais treneris: Juris Reps

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: HK Rīga aizsardzības līnija komandas otrajā sezonā ir piecietusi vismazākās izmaiņas – prom ir tikai divi aizsargi, no jauna pienāca arī tikai divi. aizvadītās regulārās sezonas 60 spēlēs rīdzinieki ir pieļāvuši tikai 141 vārtu zaudējumu, kas ir piektais labākais rādītājs līgā. kā pats vērtē HK Rīga aizsardzības līniju 2011./2012. g. sezonā? kas bija tās plusi, mīnusi?

Artūrs Salija: Tas nav tikai aizsargu nopelns. Šajā sezonā mēs vairāk pievērsām uzmanību aizsardzībai - jo mazāk ielaid, jo vieglāk uzvarēt. Lielāko daļu spēļu mēs spēlējām no aizsardzības un uz pretuzbrukumiem, tāpēc, es arī domāju, ka sanāca samērā labu rezultātu sasniegt.

arī mazākums HK Rīga komandai regulārajā sezonā bija lielisks – 88,9% "izturētu" mazākumu, kas deva šajā kritērijā pirmo vietu visā MHL. izslēgšanas spēlēs tas noslīdēja līdz 80%... kur "palika" komandas aizsardzība un mazākums izslēgšanas spēlēs? kas pietrūku, lai "noturētu" sēriju pret Mitišču komandu?

Regulārā sezona un play off - tās ir divas atšķirīgas lietas, un nevar salīdzināt regulārās sezonas un play off rādītājus. Gan mēs, gan atlantu komanda bija izanalizējušas abu komandu spēcīgās un vājās vietas; tāpēc, es arī domāju, ka viņi zināja to, kā mēs spēlējam mazākumā. Tāpēc arī spēja atrast to variantu, kurš iet cauri. Mēs arī regulārajā sezonā vairākumā diez ko labi nespēlējām, bet play off mums tīri labi veicās vairākumā. Es pat nezinu, kas mums traucēja vai neizdevās pret atlantiem, bet, nu, sērijas ceturtā spēle Rīgā bija izšķiroša, un tur mēs nospēlējām ne īpaši labi.

(atgādinājumam: HK Rīga un Mitiščinskije Atlanti sērijas ceturtajā spēlē, 20. martā Piņķos, pēc diviem periodiem rīdzinieki bija vadībā spēlē ar 5:1 (tobrīd sērijā ar 2-1). spēle beidzās ar zaudējumu 5:6 OT, un pēc tam - nākamajā spēlē – sērija beidzās ar 2-3.)

HK Rīga "aizsargu korpusā" esi viens no nosacīti nemanāmākajiem spēlētājiem, kas aizsargam, zināmā mērā, ir kompliments. kā esi nonācis līdz šim ampluā – aizsargs ar piebildi stay-at-home? jau no sākta gala esi spēlējis šādā ampluā?

Jā, no pašas savas hokeja karjeras sākuma es esmu spēlējis aizsardzībā, un nekad neesmu mainījis pozīciju. Nu, es neesmu uzbrūkoša tipa aizsargs, man vairāk patīk pildīt savas īstās funkcijas. Vienīgais, ko es varu pateikt, ka ir, kas spēlē klavieres, un ir, kas nes klavieres; es esmu laikam tas, kas nes, un tāpēc neesmu tur tik pamanāms spēles laikā.

tikai šosezon spēlē pret vienu no līgas līderiem – MHK Himik – esi ticis pie sava pirmā vārtu guvuma uz MHL ledus; otrais bija šopavasar izslēgšanas spēlēs pret Mitiščinskije Atlanti. vārtu guvumi Tev kā tipiskam aizsargam nav raksturīgi. ko Tev nozīmē šie vārtu guvumi? kur esi licis spēles laikā paņemto pirmā vārtu guvuma ripu?

Protams, liels prieks – iemest vārtus. Es abus vārtus guvu vairākumā; tā ir mūsu vairākuma izspēle, ka viens aizsargs iet vārtu priekšā cīnīties, tāpēc arī tā sanāca no vārtu priekšas abas ripas iemest. Iemestā ripa stāv mājās plauktiņā, kā tam pienākas.

Aizvadītajā (2011./2012.) regulārajā sezonā HK Rīga bija klājies manāmi grūtāk nekā iepriekšējā. kas īsti, Tavuprāt, pietrūka komandas uzbrukumam, tā komplektācijai, lai atvēzētos uz vērtīgākiem rezultātiem?

Nezinu, man par uzbrukumu grūti ko teikt. Nevarētu teikt, ka kaut kas pietrūka. Mēs šo sezonu spēlējām vairāk aizsardzības hokeju, un, manuprāt, tāpēc varbūt nebija tik liela rezultativitāte.

protams, HK Rīga snieguma izmaiņas tiek skaidrotas ar daudzu spēlētāju, kas bija komandas līderi, aiziešanu no sastāva sezonas sākumā. tomēr – sastāvs rotē visās komandās. kas ir tie galvenie secinājumi, ko esat mācījušies no šīs sezonas?

Man grūti pateikt par kopējiem komandas secinājumiem; es domāju, katrs spēlētājs pats sev ir izsecinājis plus - mīnus, bet nu viens ir skaidrs, ka jāturpina daudz un cītīgi strādāt, un tad jau rezultāts neizpaliks.

viens no galvenajiem HK Rīga konkurentiem par vietu Ziemeļrietumu divīzijas četriniekā un play off-ā bija Baltkrievijas Dinamo-Šiņņik, kuru rīdzinieki regulārās sezonas beigās apsteidza par 5 punktiem. zinot Latvijas komandu cīņas pret Baltkrievijas vienaudžiem Baltkrievijas junioru un jauniešu līgu dažādās vecuma grupās agrāk un arī šogad, vai arī HK Rīga komandas puišiem spēles pret Baltkrievijas klubiem MHL-ā nav kļuvušas īpaši principiālas?

Jā noteikti, tās spēles ir principiālas - gan mums, gan viņiem, jo te notiek hokeja skolu salīdzināšana, un negribas jau zaudēt nevienam.

ja 2010./2011. g. sezonā HK Rīga Baltkrievijas klubus (Junost, Minskije Zubri) pieveica vairumā MHL čempionāta un arī pārbaudes spēļu, bet šosezon – pret Junost spēļu summa neitrāla (2-2), pret Dinamo-Šiņņik mīnusos (1-3). kas šogad ir mainījies? baltkrievi kļuvuši stiprāki vai mēs vājāki?

Nezinu, es nevienu no tām 8 spēlēm nespēlēju, un man grūti pateikt, kas īsti bija. Tāpēc atturēšos no atbildes.

arī U izlašu līmenī, kur Latvijas un Baltkrievijas jaunatnei ir bijuši principiāli cīniņi, 2010./2011. g. dominēja Latvijas U izlases. bet šosezon, piemēram, abās Latvijas U-20 izlases savstarpējās, tiesa – pārbaudes, spēlēs stiprāki ir kaimiņi. Latvijas U-20 izlase piekāpās Baltkrievijas vienaudžiem kā Žoltoka piemiņas turnīrā augustā (2:5), tā Lidas kausa izcīņā novembrī (2:3 OT). vai tas kļūst sistemātiski? vai arī tikai manīgs priekšstats, kas veidojas no parastas sakritības?

Tas ir hokejs, ne vienmēr tu vari vinnēt. Arī pašas labākās komandas zaudē nosacīti vājākām komandām, bet, ja vienlīdzīgas komandas spēlē viena pret otru, tad tur nav jābrīnās, ka vienreiz uzvar vieni, otrreiz - citi.

(piebilde: 2011./2012. g. sezonas gaitā Latvijas U-18 izlase ar 2:0 pieveica Baltkrievijas U-18 izlasi pārbaudes spēlē turnīrā Dānijā, 2012. g. februārī.)

2010. gada aprīlī pārstāvēji Latvijas krāsas U-18 pasaules čempionātā, jau 2010. gada decembrī palīdzēji Latvijas U-20 izlasei izcīnīt tiesības uzspēlēt U-20 pasaules čempionātā elitē. šosezon atkal biji Latvijas junioru izlases ierindā, palīdzot tai noturēt vietu elitē. ko Tev īsti nozīmē pārstāvēt Latvijas krāsas?

Man nozīmē daudz tas, ka man ir dota iespēja aizstāvēt savas valsts krāsas, un vienmēr ar lielāko prieku spēlēju izlasē.

šosezon Latvijas U-20 izlase atgriezās un noturēja vietu elitē, un Tu biji viens no dažiem izlases dalībniekiem, kas vecuma ierobežojuma dēļ bija palicis no "pērnā" sastāva. vai tas uzlika kādus papildu pienākumus, lielāku atbildību?

Nu, es nezinu, varbūt tur palīdzēt čaļiem sagatavoties spēlei, varbūt – dažos momentos parādīt piemēru, bet nejutu nekādu īpašu papildu slogu uz saviem pleciem.

(piebilde: saglabāt vietu elitē Latvijas U-20 izlasei zināmā mērā palīdzēja arī reglamenta izmaiņas, kas paredz arī 9. vietas ieņēmējiem palikt elitē. iepriekš eliti pameta abu pēdējo divu vietu - 9. un 10. - ieņēmēji. Latvijas U-20 izlase ieņēma 9. vietu un palika elitē.)

un kāda bija atšķirība – cīnīties U-20 pasaules elitē un pirmajā divīzijā?

Atšķirība bija liela. Spēlēt elitē - tas nozīmē, ka tu spēlē pret pasaules 8 labākajām hokeja komandām; tāpēc, es domāju, lieki te ir salīdzināt eliti ar pirmo divīziju. Bet, nu, nevar arī teikt, ka pirmajā divīzijā spēlē sliktas komandas; tā nebūt nav.

no 2011./2012. g. sezonas Latvijas U-20 izlases esi vienīgais hokejists, kas šosezon jau uzspēlējis pieaugušajā Latvijas izlasē – Euro Ice Hockey Challenge turnīrā Lērenskūgā (Norvēģijā). cik nozīmīga Tev bija šī dalība turnīrā? un kā vērtē savu debiju "lielajā" nacionālajā izlasē?

Es biju ļoti priecīgs, ka man iedeva tādu iespēju - pirmo reizi vispār uzspēlēt pieaugušo hokeju un jau izlasē. Man tas bija liels pārsteigums, un biju ļoti priecīgs. Grūti teikt, kāda bija debija; tas jau labāk trenerim jāprasa. Bet nebija, manuprāt, slikti; protams, varēja daudz labāk nospēlēt, un arī varēju redzēt spēlēs, kas man pietrūkst, lai varētu jau vienlīdzīgi spēlēt ar večiem lielo hokeju.

(piebilde: no 2011./2012. g. sezonas Latvijas U-20 sastāva Latvijas pieaugušo izlases pārbaudes spēlēs 2010./2011. g. sezonā piedalījās Kristiāns Pelšs. savukārt, Kristers Gudļevskis no šī paša U-20 izlases sastāva ir bijis "otrais vārtsargs" bez spēles laika Latvijas izlasē šopavasar.)

pirms divām sezonām HK Rīga sastāvā nonācāt prāvs pulks no 2009./2010. g. sezonas SK Rīga/Profs-18 komandas. vai sanāk bieži MHL laukumos satikt savus cīņubiedrus no kādreizējiem pretiniekiem Baltkrievijas Atklātā čempionāta līgās vai, piemēram, Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrā? kādas ir attiecības ar viņiem?

Sanāk šad tad satikt kādu senu draugu; mēģinu uzturēt kontaktu, nekas vairāk.

pērnsezon (2010./2011.) HK Rīga sastāvā ir fiksēta Tava dalība 58 spēlēs (no komandas 59) MHL oficiālajā čempionātā, ieskaitot izslēgšanas spēles. šosezon Tev fiksēta arī faktiski pilna sezona 53 spēles (no komandas 65) – regulārās sezonas un play off summā. ar ko Tev pašam visvairāk atšķiras šīs MHL sezonas?

Pirmajā sezonā es īsti nezināju, kas mani gaidīs, un bija grūtāk sagatavoties spēlēm, bet otrajā sezonā es jau plus - mīnus zināju, kā kura komanda spēlē, un zināju, kā gatavoties katram pretiniekam. Manuprāt, otrā sezona bija labāka, jo bija grūtāka; tādā ziņā un tāpēc arī man tā kā vairāk patika otrā sezona.

ja Tev jāsalīdzina citu komandu izaugsmi, kura no MHL sezonām 2011./2012. g. sezonā bija īpaši pielikusi, pastiprinājusies? pret kuru MHL komandu šosezon ir bijis spēlēt visgrūtāk? kāpēc, Tavuprāt?

Nevarēšu atbildēt uz šo jautājumu. Visas komandas bija pielikušas, un nebija sezonas laikā nevienas vieglas spēles, kur varētu ar pusspēku spēlēt.

sezonas noslēgumā Tev operēta kāja. cik nozīmīgs un akūts bija šis notikums? cik ātri plāno būt ierindā?

Tā bija mana trauma, ko sezonas sākumā guvu, un dēļ kuras arī izlaidu mēnesi. Bet uz sezonas beigām atkal sāku just sāpes, un visas pēdējās regulārā čempionāta un play off spēles spēlēju uz pretsāpju līdzekļiem. Ceru, jau uz aprīļa beigām sākt lēnā garā kustināt kāju un sākt lēnā garā gatavoties nākamai sezonai.

kādi ir Tavi plāni attiecībā uz 2012./2013. g. sezonu? vai ir doma turpināt savas gaitas HK Rīga ierindā, kur līdzšinējais vecuma limita princips ļautu Tev spēlēt vēl 2 sezonas? vai arī ir jau citas ieceres?

Es pats vēl īsti neko nezinu, tāpēc neko nevaru pateikt uz šo jautājumu.

līdz šim, saskaņā ar publiski pieejamajiem statistikas datiem, esi savu karjeru veidojis Latvijas klubos, bet vai nav vilinājums pamēģināt savus spēkus citur pasaulē – Baltkrievijā, Krievijā, Skandināvijas valstīs?

15 gados spēlēju vienu gadu Maskavā, komandā Rus; tā, ka nav tikai tā, ka Latvijā spēlēju. Bet, nu, es nezinu, ir varbūt kāds vilinājums aizbraukt uz ārzemēm un pamēģināt savus spēkus citur, bet jāizanalizē visi plusi un mīnusi.

lai veicas!